Jēlnaftas cenas pirmdien pieauga, ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa draudus noteikt 25% līdz 50% muitas tarifus Krievijas naftai. Tomēr ekonomiskās bažas var atsvērt ģeopolitisko saspīlējumu, jo ekonomikas perspektīvu vājināšanās varētu mazināt naftas pieprasījumu.
Jēlnaftas nākotnes līgumu cenas pirmdienas Āzijas sesijas laikā atvērās augstāk pēc Trampa draudiem noteikt tarifus Krievijas naftas eksportam. ASV prezidents arī paziņoja, ka pret Irānu tiks vērsta “bombardēšana” un “sekundārais tarifs”, ja šai valstij neizdosies noslēgt kodolvienošanos.
Gan West Texas Intermediate (WTI), gan Brent nākotnes līgumi tirgus atvēršanas brīdī pieauga par 0,6 %, bet vēlāk atkāpās, jo valdīja noskaņojums, kas mazina risku. Bažas par pasaules ekonomikas lejupslīdi pastiprinājās pirms Trampa noteiktajiem automobiļu un savstarpējiem muitas tarifiem, kas stāsies spēkā trešdien.
Ģeopolitiskā spriedze paaugstina naftas cenas
Naftas cenas kopš marta vidus ir pieaugušas aptuveni par 5% pēc tam, kad ASV veica triecienu hutiešu kaujiniekiem – Irānas atbalstītajam militārajam grupējumam Jemenā. Hutiešu grupējums bija uzsācis uzbrukumus komerciāliem kuģošanas kuģiem Sarkanajā jūrā pēc Izraēlas atbildes soļiem pret Hamas Gazā.
Pagājušajā nedēļā Tramps arī piedraudēja valstīm, kas iepērk Venecuēlas naftu, noteikt 25 % muitas tarifus, kas stāsies spēkā 2. aprīlī. Viņa jaunākie komentāri nedēļas nogalē vēl vairāk palielināja augšupvērsto spiedienu uz jēlnaftas cenām.
“Ja mēs ar Krieviju nespēsim vienoties par konflikta apturēšanu Ukrainā un ja es uzskatīšu, ka tā bija Krievijas vaina – kas tā var arī nebūt -, bet ja es uzskatīšu, ka tā bija Krievijas vaina, es ieviesīšu sekundāros tarifus naftai, visai naftai, kas nāk no Krievijas,” Tramps svētdien telefona intervijā NBC News sacīja: ”Tas nozīmētu, ka, ja jūs pērkat naftu no Krievijas, jūs nevarat veikt uzņēmējdarbību Amerikas Savienotajās Valstīs… Būs 25% tarifs visai naftai, no 25 līdz 50 punktu tarifs visai naftai.”
Atsevišķā intervijā sestdien Tramps draudēja ar “sekundārajiem tarifiem” un “bombardēšanu” Irānai, ja šī valsts atteiksies pārtraukt kodolieroču izstrādi.
“Tas ir pilnīgi ģeopolitisks risks. Abas darbības ietekmēs piedāvājumu un radīs otrās kārtas efektus, kas arī varētu paaugstināt cenas,” sacīja Kails Rodda, Capital.com Australia vecākais tirgus analītiķis.
OPEC palielinās ražošanu
Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) un tās sabiedrotie aprīlī sāks atcelt brīvprātīgo naftas ieguves samazinājumu 2,2 miljonu barelu dienā apmērā. Tomēr Trampa tarifu draudi galvenajiem OPEC+ locekļiem, tostarp Krievijai, Irānai un Venecuēlai, var samazināt to piegādes, tādējādi efektīvi kompensējot plānoto ieguves apjoma palielinājumu.
Paredzēts, ka OPEC+ sanāksme notiks 5. aprīlī, lai apspriestu turpmākos kopīgos ieguves plānus. Saskaņā ar Reuters sniegto informāciju gaidāms, ka grupa pagarinās ražošanas apjoma palielināšanu, maijā palielinot ražošanu par 135 000 barelu dienā. Tikmēr dažiem dalībniekiem būs jāsamazina piegādes, lai kompensētu pārprodukciju salīdzinājumā ar saviem ražošanas mērķiem, kas kopumā veido 4,2 miljonus barelu dienā.
Tas liek domāt, ka, ja dalībvalstis pilnībā ievēros plānu, neto rezultāts varētu būt nevis piedāvājuma pieaugums, bet gan vispārējs piedāvājuma samazinājums. Tomēr BNP Paribas analītiķi prognozē, ka kompensāciju samazinājumi netiks ievēroti.
Bažas par lejupslīdi ietekmē naftas pieprasījumu
Neraugoties uz paaugstinātajiem ģeopolitiskajiem riskiem, ekonomiskās bažas var aizēnot piedāvājuma puses faktorus. Trampa tarifa draudi Krievijai un Irānai ir radījuši bažas par augstāku inflāciju un vājāku tautsaimniecības izaugsmi, kas, iespējams, novedīs pie stagflācijas vai pat recesijas, un tas varētu mazināt naftas pieprasījumu.
Pirmdienas Āzijas sesijas laikā akciju tirgi visā reģionā samazinājās, jo šonedēļ stāsies spēkā Trampa noteiktie automobiļu un savstarpējie muitas tarifi. Zelta cenas turpināja augt, tirdzniecības sākumā gan tagadnes, gan nākotnes līgumu cenām sasniedzot jaunus augstākos rādītājus. Ievērojami nostiprinājās arī tipiskā patvēruma valūta – Japānas jena.